Adaptācijas- pielāgošanās videi, kurā dzīvo.

Aktīvās – aktīvā adaptācija ir organisma izturēšanās formas, augu tropismi, taksijas un citas parādības. Piemēram, daudzi kāpuri un kukaiņi barojas no augu lapām, bet augi aizsargājoties izdala vielas, kas tiem ir kaitīgas.

Pasīvās- Pasīvā adaptācija ir organisma spējas pielāgoties jeb līdzība citiem organismiem, atsevišķām to daļām vai priekšmetiem. Tā ir tāda kā aizsargkrāsa jeb ķermeņa aizsargforma.

Vispārējās- NODERĪGAS VISDAŽĀDĀKAJOS APSTĀKĻOS, TĀS RAKSTURĪGAS ĻOTI DAUDZĀM SUGĀM, piemēram, zīdītājiem un putniem ir pastāvīga ķermeņa temperatūra, kas nodrošina izdzīvošanu atšķirīgos klimatiskos apstākļos, tā arī pielāgoti segsēkļu ziedi(Košas vainaglapas, smarža), lai pievilinātu apputeksnētājus).

Adaptāciju iedala pēc izveidošanās laika un lietderības.

Preadaptīvā adaptācija ir raksturīga tiem organismiem, kas noteiktā laika posmā veicot kādu adaptīvu lomu vai mainoties vides apstākļiem spēj izmainīties un veikt citas funkcijas. To izskaidro tas, ka dabiskā izlase laika gaitā uzlabo orgāna uzbūvi un, tāpēc noteiktos apstākļos organisms spēj uzņemties jaunas funkcijas, ja tas ir nepieciešams.

Kombinatīvā adaptācija ir mutanto gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā mutācijas izpausme pastiprinās vai pavājinās.