Vienādiem (ar vienādu viļņu garumu) gaismas viļņiem
pārklājoties, to rezultējošais vilnis veidojas kā
atsevišķu viļņu summa. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Rezultējošā viļņa amplitūda ir atkarīga no atsevišķo viļņu
amplitūdām un fāžu starpībām.
Ja divi vienādi gaismas viļņi kādā telpas punktā sastopas
vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošās
amplitūdas palielināšanās.
Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā
viļņa amplitūda ir vienāda ar nulli.
Aprēķinot interferējošo viļņu
optisko gājienu starpību, iespējams noteikt, vai dotajā telpas punktā
izpildīsies interferences maksimuma vai minimuma nosacījumus.
Ziepju burbuļu krāsa, dažu putnu (pāva, kolibri)
spalvu mirdzums, krāsu maiņa eļļas plankumos uz ūdens virsmas, briļļu lēcu,
fotoaparātu un binokļu objektīvu violetais atspīdums – šie efekti saistīti ar
gaismas atstarošanos no plānām kārtiņām un ir izskaidrojami ar viļņu
interferenci.