Vienādiem (ar vienādu viļņu garumu) gaismas viļņiem pārklājoties, to rezultējošais vilnis veidojas kā atsevišķu viļņu summa. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Rezultējošā viļņa amplitūda ir atkarīga no atsevišķo viļņu amplitūdām un fāžu starpībām.

Ja divi vienādi gaismas viļņi kādā telpas punktā sastopas vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošās amplitūdas palielināšanās.

Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā viļņa amplitūda ir vienāda ar nulli.

Aprēķinot interferējošo viļņu optisko gājienu starpību, iespējams noteikt, vai dotajā telpas punktā izpildīsies interferences maksimuma vai minimuma nosacījumus.

Ziepju burbuļu krāsa, dažu putnu (pāva, kolibri) spalvu mirdzums, krāsu maiņa eļļas plankumos uz ūdens virsmas, briļļu lēcu, fotoaparātu un binokļu objektīvu violetais atspīdums – šie efekti saistīti ar gaismas atstarošanos no plānām kārtiņām un ir izskaidrojami ar viļņu interferenci.