Vienādiem (ar vienādu viļņu garumu) gaismas viļņiem pārklājoties, to rezultējošais vilnis veidojas kā atsevišķu viļņu summa. Šo parādību sauc par viļņu interferenci. Rezultējošā viļņa amplitūda ir atkarīga no atsevišķo viļņu amplitūdām un fāžu starpībām.

Ja divi vienādi gaismas viļņi kādā telpas punktā sastopas vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošās amplitūdas palielināšanās.

Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā viļņa amplitūda ir vienāda ar nulli.

Aprēķinot interferējošo viļņu optisko gājienu starpību, iespējams noteikt, vai dotajā telpas punktā izpildīsies interferences maksimuma vai minimuma nosacījumus.

Ziepju burbuļu krāsa, dažu putnu (pāva, kolibri) spalvu mirdzums, krāsu maiņa eļļas plankumos uz ūdens virsmas, briļļu lēcu, fotoaparātu un binokļu objektīvu violetais atspīdums – šie efekti saistīti ar gaismas atstarošanos no plānām kārtiņām un ir izskaidrojami ar viļņu interferenci.

http://www.goerudio.com/img/model/model_1000_image001.jpghttp://www.goerudio.com/img/model/model_1000_image002.jpg

Pieņemsim, ka Anna un Enija ir koherenti viļņi un abu salasīto zemeņu daudzums ir rezultējošā amplitūda.

Ja abas meitenes cītīgi strādā (viļņi sastopas vienādās fāzēs), kopējais salasīto zemeņu daudzums ir lielāks par to, cik katra meitene atsevišķi salasa. Savukārt, ja Anna lasa zemenes, bet Enija pa to laiku no Annas groza salasītās zemenes ‘’izķeksē’’ un apēd (viļņi sastopas pretējās fāzēs), kopējais salasīto zemeņu daudzums = 0, jo Enija apēd tikpat, cik Anna salasa.

interference2.png

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Modeļi:
Interference Reitings: 0 Skatījumi: 1120 +

Autors: Arita Podniece (Rīgas Angļu ģināzija) Klase: 12
1 2