Ņemam kilogramu sviesta un izsmērējam ar to mazas istabiņas griestus,
sienas un grīdu. Ja papūlas, tad sviesta kārta ir diezgan labi redzama. Mēģinot
ar šo pašu sviesta daudzumu izklāt klases telpu, redzēsim, ka sviesta kārtiņa
būs pavisam plāna, bet Doma baznīcas iekštelpā sviesta kārtu pat samanīt
nevarēs.
Telpai palielinoties sviesta kārtiņas dilšana ir nevis vienmērīga, bet
paātrināta. Istabas vietā ņemsim bumbu, lai nav jādomā, ka istabas stūri ir
tālāk, kā sienu, grīdu un griestu vidus.
Ja paskatāmies, cik liels sfēras laukums jānosmērē ar to pašu sviesta
piku, tad redzam, ka šis laukums ir atkarīgs no sfēras rādiusa kvadrāta
(kilogramu ir jāizdala ar attāluma kvadrātu, un tad dabūsim to sviesta
daudzumu, kas būs uzsmērēts uz sienas laukuma vienības šajā attālumā no
centra). Var ņemt skaņu, gaismu, gravitācijas lauku, elektrostatisko lauku un
vēl daudz ko citu – visiem stiprums/daudzums dils atkarībā no attāluma
kvadrāta.
Elektriskā lauka
intensitātes vektori (zilā krāsā) ir vērsti prom no pozitīva lādiņa, savukārt
tie ir vērsti uz negatīvu lādiņu. Jo tālāk no lādiņa, jo intensitātes vektors
ir mazāks.