Elektriskā lauka intensitāte ir vektoriāls lielums, kas raksturo elektriskā lauka virzienu un lielumu noteiktā punktā. Elektriskā lauka intensitāte skaitliski ir vienāda ar spēku, kas darbojas uz elektriskajā laukā ievietotu punktveida pozitīvu vienu vienību lielu lādiņu.

Ņemam kilogramu sviesta un izsmērējam ar to mazas istabiņas griestus, sienas un grīdu. Ja papūlas, tad sviesta kārta ir diezgan labi redzama. Mēģinot ar šo pašu sviesta daudzumu izklāt klases telpu, redzēsim, ka sviesta kārtiņa būs pavisam plāna, bet Doma baznīcas iekštelpā sviesta kārtu pat samanīt nevarēs.

Telpai palielinoties sviesta kārtiņas dilšana ir nevis vienmērīga, bet paātrināta. Istabas vietā ņemsim bumbu, lai nav jādomā, ka istabas stūri ir tālāk, kā sienu, grīdu un griestu vidus.

Ja paskatāmies, cik liels sfēras laukums jānosmērē ar to pašu sviesta piku, tad redzam, ka šis laukums ir atkarīgs no sfēras rādiusa kvadrāta (kilogramu ir jāizdala ar attāluma kvadrātu, un tad dabūsim to sviesta daudzumu, kas būs uzsmērēts uz sienas laukuma vienības šajā attālumā no centra). Var ņemt skaņu, gaismu, gravitācijas lauku, elektrostatisko lauku un vēl daudz ko citu – visiem stiprums/daudzums dils atkarībā no attāluma kvadrāta.

 

Elektriskā lauka intensitātes vektori (zilā krāsā) ir vērsti prom no pozitīva lādiņa, savukārt tie ir vērsti uz negatīvu lādiņu. Jo tālāk no lādiņa, jo intensitātes vektors ir mazāks.

 

Modeļi:
Intensitāte Reitings: 0 Skatījumi: 1265 +

Autors: Anonīms Klase: -