Laika periodu starp divām mitozēm sauc par interfāzi (lat. Inter=starp+fāze).
Interfāze aizņem lielāko daļu eikariotu
dzīves cikla. Interfāzes laikā šūna uzņem barības
vielas, aug, kā arī veic sev raksturīgās funkcijas. Šūnu interfāze
daudzšūnu organismiem ilgst no astoņām stundām līdz vairākām diennaktīm. Interfāzi iedala vairākos periodos:
Pirmssintēzes – (G1) šūna aug, šūnā atjaunojas
iepriekšējais organoīdu daudzums, uzkrājas DNS sintēzei nepieciešamās vielas,
šūna iegūst raksturīgās funkcijas. Katrā hromosomā ir viens DNS dubultspirāles
pavediens;
Sintēzes periods – (S) notiek DNS replikācija. Lielākajai daļai
dzīvnieku šūnu dubultojas centriolas;
Pēcsintēzes periods – (G2) tiek pabeigta RNS un
olbaltumvielu sintēze, šūna gatavojas jaunam dalīšanās periodam, jo uzkrāj
enerģiju un vielas, kuras nepieciešamas dalīšanās laikā. Šajā periodā katra
hromosoma jau sastāv no divām identiskām hromatīdām.
Interfāzē šūnās ir labi saskatāms kodols ar vienu vai
vairākiem kodoliņiem, bet hromosomas ir atritinājušās.