Laika periodu starp divām mitozēm sauc par interfāzi (lat. Inter=starp+fāze). Interfāze aizņem lielāko daļu eikariotu dzīves cikla. Interfāzes laikā šūna uzņem barības vielas, aug, kā arī veic sev raksturīgās funkcijas. Šūnu interfāze daudzšūnu organismiem ilgst no astoņām stundām līdz vairākām diennaktīm. Interfāzi iedala vairākos periodos:

Pirmssintēzes – (G₁) šūna aug, šūnā atjaunojas iepriekšējais organoīdu daudzums, uzkrājas DNS sintēzei nepieciešamās vielas, šūna iegūst raksturīgās funkcijas. Katrā hromosomā ir viens DNS dubultspirāles pavediens;

Sintēzes periods – (S) notiek DNS replikācija. Lielākajai daļai dzīvnieku šūnu dubultojas centriolas;

Pēcsintēzes periods – (G₂) tiek pabeigta RNS un olbaltumvielu sintēze, šūna gatavojas jaunam dalīšanās periodam, jo uzkrāj enerģiju un vielas, kuras nepieciešamas dalīšanās laikā. Šajā periodā katra hromosoma jau sastāv no divām identiskām hromatīdām.

Interfāzē šūnās ir labi saskatāms kodols ar vienu vai vairākiem kodoliņiem, bet hromosomas ir atritinājušās.