Īpatnējā siltumietilpība


Īpatnējā siltumietilpība ir siltuma daudzums, kurš jāpievada 1 kg vielas, lai tā temperatūra izmainītos par 1 K.

Īpatnējo siltumietilpību apzīmē ar  c  . Tā mērvienība ir džouls uz kilogramu un kelvinu

 ( frac{J}{kg cdot K} )  .

 

Taksometrā var sakāpt četri pasažieri, bet trolejbusā četrdesmit pasažieri. Trolejbusā bez sēdekļiem sakāps visi sešdesmit. Tāpat ir ar siltumietilpību – katrai vielai sava.

 

Vielu īpatnējās siltumietilpības ir ļoti atšķirīgas. Ja vielas īpatnējā siltumietilpība ir maza, tad, temperatūrai paaugstinoties, tā nespēj uzkrāt ievērojamu siltuma daudzumu, toties šādu vielu var ātri sasildīt. Taču, ja tai siltuma daudzumu vairs nepievada, viela tikpat ātri atdziest.

Piemēram, maza īpatnējā siltumietilpība piemīt gāzēm, arī atmosfēras gaisam. Tāpēc saprotams, ka, tiklīdz Saule aizslēpjas aiz mākoņa, laukā gaiss strauji kļūst vēss. Savukārt liela īpatnējā siltumietilpība piemīt ūdenim, kurš spēj uzkrāt lielu siltuma daudzumu, bet atdod to apkārtējai videi visai negribīgi.

Modeļi:
Īpatnējā siltumietilpība Reitings: 10 Skatījumi: 3977 +

Autors: () Klase:
1 2