Dabiskais kaučuks ir amorfa
viela, kas spēj kristalizēties cietā vielā.
Jēlkaučuks ir balts vai bezkrāsains ogļūdeņradis. Tas
nepiebriest un nešķīst ūdenī, spirtā, acetonā un citos šķidrumos.
Piebriestot un pēc tam izšķīstot eļļainajos un aromātiskajos
ogļūdeņražos (benzīnā, benzolā, ēterī u.c.) un to izstrādājumos, kaučuks veido
koloidālus šķīdumus, kurus plaši izmanto tehnikā.
Sevišķi svarīga un specifiska ir tāda kaučuka īpašība kā elastība (atsperība) –
kaučuka spēja pieņemt sākotnējo formu, pēc tam kad uz to ir iedarbojies kāds
spēks, kas deformē kaučuku.
Kaučuka elastība saglabājas plašās temperatūras robežās, kas arī ir tā
raksturīgā īpašība. Taču ilgi uzglabājot kaučuku tas kļūst ciets.