Dabiskais kaučuks ir amorfa viela, kas spēj kristalizēties cietā vielā.

Jēlkaučuks ir balts vai bezkrāsains ogļūdeņradis. Tas nepiebriest un nešķīst ūdenī, spirtā, acetonā un citos šķidrumos.

Piebriestot un pēc tam izšķīstot eļļainajos un aromātiskajos ogļūdeņražos (benzīnā, benzolā, ēterī u.c.) un to izstrādājumos, kaučuks veido koloidālus šķīdumus, kurus plaši izmanto tehnikā.

Sevišķi svarīga un specifiska ir tāda kaučuka īpašība kā elastība (atsperība) – kaučuka spēja pieņemt sākotnējo formu, pēc tam kad uz to ir iedarbojies kāds spēks, kas deformē kaučuku.

Kaučuka elastība saglabājas plašās temperatūras robežās, kas arī ir tā raksturīgā īpašība. Taču ilgi uzglabājot kaučuku tas kļūst ciets.