Kad urāna kodolā no ārienes ietriecas neitrons, kodols sadalās divās daļās, kuras sauc par kodola šķembām, un vēl atdalās vidēji 2 vai 3 brīvie neitroni. Šķembas ir radioaktīvas un Kulona atgrūšanās spēku ietekmē tās pārvietojas urāna gabalā, izdalot siltumenerģiju. Sadaloties vienam urāna kodolam, izdalās aptuveni 200 MeV enerģijas. Ja, vienam kodolam sadaloties, radušies brīvie neitroni neizskrien no urāna gabala vai netiek absorbēti kodolos, tad var notikt ķēdes reakcija un īsā laika periodā sadalīties ļoti daudz kodolu, izdalot milzīgu enerģijas daudzumu. Šo principu izmanto atombumbās.

Neitrons ietriecas urāna kodolā. Kodols sadalās divās daļās un rodas 3 brīvie neitroni. Tie savukārt var ietriekties vēl trīs kodolos, kas arī sadalās un rodas 9 brīvie neitroni.

Kodolreaktoros ķēdes reakcija tiek vadīta, absorbējot brīvos neitronus tā, lai to skaits saglabātos nemainīgs, ja reaktora jauda ir konstanta.

 

 

Ja kāršu namiņā augšējās kārtis krīt, tās nojauc arī tās kārtis, kas ir zem krītošajām kārtīm, tālāk nogāztās kārtis turpina ķēdes reakciju, un viss kāršu namiņš sabrūk.

Modeļi:
Kodolreakcija Reitings: 1 Skatījumi: 1744 +

Autors: Anonīms Klase: -
1 2 3