Kad urāna kodolā no ārienes ietriecas neitrons, kodols sadalās divās daļās, kuras sauc par kodola šķembām, un vēl atdalās vidēji 2 vai 3 brīvie neitroni. Šķembas ir radioaktīvas un Kulona atgrūšanās spēku ietekmē tās pārvietojas urāna gabalā, izdalot siltumenerģiju. Sadaloties vienam urāna kodolam, izdalās aptuveni 200 MeV enerģijas. Ja, vienam kodolam sadaloties, radušies brīvie neitroni neizskrien no urāna gabala vai netiek absorbēti kodolos, tad var notikt ķēdes reakcija un īsā laika periodā sadalīties ļoti daudz kodolu, izdalot milzīgu enerģijas daudzumu. Šo principu izmanto atombumbās.

Neitrons ietriecas urāna kodolā. Kodols sadalās divās daļās un rodas 3 brīvie neitroni. Tie savukārt var ietriekties vēl trīs kodolos, kas arī sadalās un rodas 9 brīvie neitroni.

Kodolreaktoros ķēdes reakcija tiek vadīta, absorbējot brīvos neitronus tā, lai to skaits saglabātos nemainīgs, ja reaktora jauda ir konstanta.

 

 

Ieliekot mikroviļņu krāsnī mazu kukurūzas  graudiņu, no tā izveidojas kas jauns – popkorns. Tāpat arī kodolreakcijās no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

 

Kukurūzas graudiņi pirms procesa
(jeb viena veida atomi)

 

 

 

 

Kukurīzas  graudiņi pēc procesa-popkorns
(jeb radušies cita veida atomi)

 

Modeļi:
Kodolreakcija Reitings: 0 Skatījumi: 785 +

Autors: Evija Vugule (Rīgas Angļu ģimnāzija) Klase: 12
1 2 3