Kulona likums - divu punktveida lādiņu  un  mijiedarbības spēks ir centrāls, tieši proporcionāls lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to savstarpējā attāluma  kvadrātam.

Kulona likumu, kurš ir analoģisks Ņūtona gravitācijas likumam, Šarls Ogistēns Kulons (Francija) precīzā eksperimentā konstatēja 1785.gadā, lai gan dažus gadus iepriekš Henrijs Kevendišs (Anglija) to bija pierādījis. Taču H. Kevendiša darbs nebija plaši pazīstams.


 Ņemam kilogramu sviesta un izsmērējam ar to mazas istabiņas griestus, sienas un grīdu. Ja papūlas, tad sviesta kārta ir diezgan labi redzama. Mēģinot ar šo pašu sviesta daudzumu izklāt klases telpu, redzēsim, ka sviesta kārtiņa būs pavisam plāna, bet Doma baznīcas iekštelpā sviesta kārtu pat samanīt nevarēs.

Telpai palielinoties sviesta kārtiņas dilšana ir nevis vienmērīga, bet paātrināta. Istabas vietā ņemsim bumbu, lai nav jādomā, ka istabas stūri ir tālāk, kā sienu, grīdu un griestu vidus.

Ja paskatāmies, cik liels sfēras laukums jānosmērē ar to pašu sviesta piku, tad redzam, ka šis laukums ir atkarīgs no sfēras rādiusa kvadrāta (kilogramu ir jāizdala ar attāluma kvadrātu, un tad dabūsim to sviesta daudzumu, kas būs uzsmērēts uz sienas laukuma vienības šajā attālumā no centra). Var ņemt skaņu, gaismu, gravitācijas lauku, elektrostatisko lauku un vēl daudz ko citu – visiem stiprums/daudzums dils atkarībā no attāluma kvadrāta.

 

Modeļi:
Kulona likums Reitings: 1 Skatījumi: 1474 +

Autors: Anonīms Klase: -