13. gadsimtā franciskāņu mūks R. Bēkons atklāja, kādā veidā izliekts stikls maina formu, izskatu un izmērus priekšmetiem, uz kuriem viņš skatījās caur stiklu. R. Bēkons sāka izgatavot stikliņus, kas pietuvināja un attālināja priekšmetus. Viņš ieteica izmantot šos stikliņus (lēcas) cilvēkiem ar vāju redzi. Iespējams, ka pirmās brilles sāka izgatavot jau 13. gadsimtā. Gleznas un freskas liecina, ka 14. gadsimtā brilles lietoja plaši.

Pēc lēcas formas un gaismas staru laušanas izšķir savācējlēcas un izkliedētājlēcas.

Ja uz lēcu krītošs paralēls staru kūlis pēc laušanas lēcā kļūst saejošs, tad lēca ir savācvējlēca.

Ja uz lēcu krītošs paralēls staru kūlis pēc laušanas lēcā izkliedējas, tad lēca ir izkliedētājlēca.