13.
gadsimtā franciskāņu mūks R. Bēkons atklāja, kādā
veidā izliekts stikls maina formu, izskatu un izmērus priekšmetiem, uz kuriem
viņš skatījās caur stiklu. R. Bēkons sāka izgatavot
stikliņus, kas pietuvināja un attālināja priekšmetus. Viņš ieteica izmantot šos
stikliņus (lēcas) cilvēkiem ar vāju redzi. Iespējams, ka pirmās brilles sāka
izgatavot jau 13. gadsimtā. Gleznas un freskas liecina, ka 14. gadsimtā brilles
lietoja plaši.
Pēc
lēcas formas un gaismas staru laušanas izšķir savācējlēcas
un izkliedētājlēcas.
Ja uz lēcu krītošs paralēls staru kūlis pēc laušanas lēcā kļūst
saejošs, tad lēca ir savācvējlēca.
Ja uz lēcu krītošs paralēls staru kūlis pēc laušanas lēcā izkliedējas,
tad lēca ir izkliedētājlēca.