Ļoti svarīga metālu īpašība ir to spēja veidot sakausējumus, kurus mūsdienu tehnikā izmanto daudz plašāk nekā tīrus metālus. Sakausējumiem parasti piemīt lielāka cietība, zemākas kušanas temperatūras nekā tīrajiem metāliem, kas ietilpst to sastāvā. Tātad, mainot komponentus un to saturu, var iegūt sakausējumus ar noteiktām īpašībām, piemēram, viegli kūstošus, karstumizturīgus vai pret koroziju izturīgus sakausējumus.

Metālu sakausējumi. Uzskata, ka senākie sakausējumi, kurus cilvēki iemācījušies pagatavot, ir bronzas. Latvijā bronzu sāka izmantot ap 1500. gadu p. m. ē. To ieveda no citām zemēm. Mūsdienās plaši izmanto arī citus vara sakausējumus (misiņš, jaunsudrabs, konstantāns). Piemēram, Latvijas lati izgatavoti no jaunsudraba, bet santīmi – no bronzas.

No pasaulē ražotās metālu  un to sakausējumu kopprodukcijas 95 % ir dzelzs-oglekļa sakausējumi (čuguni un tēraudi). Pirmie dzelzs izstrādājumi Latvijā parādījās 500 gadus p. m. ē.

Tehnikā plaši izmanto sakausējumus ar zemu kušanas temperatūru, kā arī īpaši cietus vai īpaši vieglus sakausējumus. Ļoti plaši izmanto arī cēlmetālu sakausējumus.