Ļoti svarīga
metālu īpašība ir to spēja veidot sakausējumus,
kurus mūsdienu tehnikā izmanto daudz plašāk nekā tīrus metālus. Sakausējumiem
parasti piemīt lielāka cietība, zemākas kušanas temperatūras nekā tīrajiem
metāliem, kas ietilpst to sastāvā. Tātad, mainot komponentus un to saturu, var
iegūt sakausējumus ar noteiktām īpašībām, piemēram, viegli kūstošus,
karstumizturīgus vai pret koroziju izturīgus sakausējumus.
Metālu
sakausējumi.
Uzskata, ka senākie sakausējumi, kurus cilvēki iemācījušies pagatavot, ir
bronzas. Latvijā bronzu sāka izmantot ap 1500. gadu p. m. ē. To ieveda no citām
zemēm. Mūsdienās plaši izmanto arī citus vara sakausējumus (misiņš,
jaunsudrabs, konstantāns). Piemēram, Latvijas lati
izgatavoti no jaunsudraba, bet santīmi – no bronzas.
No
pasaulē ražotās metālu un to sakausējumu
kopprodukcijas 95 % ir dzelzs-oglekļa sakausējumi (čuguni un tēraudi). Pirmie dzelzs izstrādājumi Latvijā parādījās 500
gadus p. m. ē.
Tehnikā plaši
izmanto sakausējumus ar zemu kušanas temperatūru, kā arī īpaši cietus vai īpaši
vieglus sakausējumus. Ļoti plaši izmanto arī cēlmetālu sakausējumus.