Nukleīnskābes ir nozīmīga dzīvo šūnu sastāvdaļa, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu, ģenētiskās informācijas pārnešanu. Tās veido savā starpā saistīti nukleotīdi, tāpēc tie ir lielmolekulāri savienojumi.

Nukleīnskābju uzbūve un veidi

Nukleotīdu veido: fosforskābes atlikums, hetreocikliskais amīns (slāpekļa bāze)  un monosaharīds – riboze vai dezoksiriboze.

Nukleīnskābes iedala pēc to sastāvā ietilpstošā ogļhidrāta:

*)Dezoksiribonukleīnskābe (DNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir dezoksiriboze.

*)Ribonukleīnskābe (RNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir riboze.

Nukleīnskābju nozīme

Dezoksiribonukleīnskābe atrodas šūnas kodolā un satur ģenētisko informāciju.

Ribonukleīnskābe atrodas šūnas citoplazmā un ribosomās un pārnes ģenētisko informāciju olbaltumvielu biosintēzē.