Nukleīnskābes

Nukleīnskābes ir nozīmīga dzīvo šūnu sastāvdaļa, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu, ģenētiskās informācijas pārnešanu. Tās veido savā starpā saistīti nukleotīdi, tāpēc tie ir lielmolekulāri savienojumi.

Nukleīnskābju uzbūve un veidi

Nukleotīdu veido: fosforskābes atlikums, hetreocikliskais amīns (slāpekļa bāze)  un monosaharīdsriboze vai dezoksiriboze.

Nukleīnskābes iedala pēc to sastāvā ietilpstošā ogļhidrāta:

*)Dezoksiribonukleīnskābe (DNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir dezoksiriboze.

 

*)Ribonukleīnskābe (RNS). Nukleotīda sastāvā ietilstošais ogļhidrāts ir riboze.

 

Nukleīnskābju nozīme

Dezoksiribonukleīnskābe atrodas šūnas kodolā un satur ģenētisko informāciju.

Ribonukleīnskābe atrodas šūnas citoplazmā un ribosomās un pārnes ģenētisko informāciju olbaltumvielu biosintēzē.

Aprikozes vidū ir ciets kauliņš, apkārt sulīgs mīkstums, kurš, ja to neviens neapēd, sapūst zemē. Toties no kauliņa, kas paliek pāri, izaug jauns aprikožu koks, jo kauliņa serde satur ģenētisko informāciju tieši par aprikozēm.

Modeļi:
Nukleīnskābes Reitings: 1 Skatījumi: 1239 +

Autors: Anonīms Klase: -