Blakus lappusēs ir uzrakstīti dažādi skolas apjoma algebrā lietojamo vienādojumu veidi, pārskaitītas to dažādas īpašības, dažkārt arī pierādīts, ka šajā situācijā (no šā skatu punkta) tā tas tiešām ir un dotas dažādas nezināmo vērtību atrašanas metodes.

Ja mēs zinām, ka pie viena veida krāvuma šūpoles noteikti bija līdzsvarā, un mēs mākam mums konkrēti iedoto krāvumu pārkraut, nezaudējot līdzsvaru tā, ka tiekam pie jau zināmā krāvuma, tad varam droši teikt, ka mūsu jauniedotais krāvums būs līdzsvarā liekot tukšajās kastītēs tos pašus priekšmetus, kuri deva līdzsvaru jau zināmajā krāvumā. Vienkāršāk izsakoties, ja jaunā situācija ir tā pati vecā tikai citā izskatā, tad arī jaunajai var derēt tas pats, kas vecai. Praktiski tā notiek dažādu paņēmienu derīguma pierādīšana matemātikā. Tā tiek izveidots viena pārkraušanas paņēmiena standarts vai matemātikā – formula.

Jāatzīmē, ka uz diviem vienādojumiem attiecas tas pats, kas uz saskaitīšanu pirmajam desmitam un saskaitīšanu otrajam desmitam, jo vispārējās likumības darbojas arī citam desmitam, simtam, tūkstotim vai miljardam tāpat kā trīs un vairāk vienādojumu sistēmām. Vienkārši, uz mazāka skaita vienādojumu sistēmas piemēriem vienkāršāk ir novērot kā tas notiek. Vispār tas būtu apmēram tā, ka Jānis vingrinātos viena cīsiņa ēšanā, tad divu cīsiņu ēšanā, lai iemācītos ēst cīsiņus. Lineāro vienādojumu un to sistēmu, kā arī kvadrātvienādojumu risināšanu var uzticēt datoram, jo ir vienots algoritms –   recepte, kā tādus risināt.