Dabā, ikdienas dzīvē un ražošanā skābes ir sastopamas ļoti bieži. Skābes, vienkārši skatoties, ir vielas ar molekulāru uzbūvi, kas ūdenī disociējot veido ūdeņraža H+ jonus.

Skābēm ir arī definīcija:

„Skābes ir saliktas vielas, kas sastāv no skābju atlikumiem un ūdeņraža atomiem, kas spēj aizvietoties vai apmainīties ar metāliskiem elementiem un veidot sāļus.”

Vispārīgi varam to pierakstīt šādi: HnX

Tātad tik tālu mēs būtu tikuši skaidrībā, bet ir vēl pāris nianses – skābju iedalījumi:

 

Pēc stipruma:

  • Stipras skābes
  • Vidēji stipras skābes
  • Vājas skābes 

Pēc sastāva:

  • Skābekli saturošas skābes
  • Skābekli nesaturošas skābes

Pēc vērtības:

  • Vienvērtīgas skābes
  • Divvērtīgas skābes
  • Vairākvērtīgas skābes

Pēc gaistamības:

  • Gaistošas skābes
  • Negaistošas skābes

Pēc stabilitātes:

  • Stabilas skābes
  • Nestabilas skābes

Skābju ķīmiskās īpašības:

Iedarbojas uz indikatoriem (universālindikators, metiloranžš, violetais lakmuss.)

Skābes reaģē ar metāliem, kuri metālu aktivitātes rindā ir pirms ūdeņraža.

Reaģē ar bāziskajiem oksīdiem, hidroksīdiem utt.

Veco laiku ģimenes, kas sastāv no pirms tam brīviem vīriešiem/vīriem un meitu ģimeņu atlikumiem – meitām/sievām, raksturojās ar to, ka vīri varēja apņemt mīļākās, sievas atstājot par citu brunču mednieku laupījumu vai sēžam vienkārši mājās.

Modeļi:
Skābes Reitings: 0 Skatījumi: 1893 +

Autors: Anonīms Klase: -