Dabā, ikdienas dzīvē un ražošanā skābes ir sastopamas ļoti bieži. Skābes, vienkārši skatoties, ir vielas ar molekulāru uzbūvi, kas ūdenī disociējot veido ūdeņraža H+ jonus.
Skābēm ir arī definīcija:
„Skābes ir saliktas vielas, kas sastāv no skābju atlikumiem un ūdeņraža atomiem, kas spēj aizvietoties vai apmainīties ar metāliskiem elementiem un veidot sāļus.”
Vispārīgi varam to pierakstīt šādi: HnX
Tātad tik tālu mēs būtu tikuši skaidrībā, bet ir vēl pāris nianses – skābju iedalījumi:
Pēc stipruma:
- Stipras skābes
- Vidēji stipras skābes
- Vājas skābes
Pēc sastāva:
- Skābekli saturošas skābes
- Skābekli nesaturošas skābes
Pēc vērtības:
- Vienvērtīgas skābes
- Divvērtīgas skābes
- Vairākvērtīgas skābes
Pēc gaistamības:
- Gaistošas skābes
- Negaistošas skābes
Pēc stabilitātes:
- Stabilas skābes
- Nestabilas skābes
Skābju ķīmiskās īpašības:
Iedarbojas uz indikatoriem (universālindikators, metiloranžš, violetais lakmuss.)
Skābes reaģē ar metāliem, kuri metālu aktivitātes rindā ir pirms ūdeņraža.
Reaģē ar bāziskajiem oksīdiem, hidroksīdiem utt.