Dabā, ikdienas dzīvē un ražošanā skābes ir sastopamas ļoti bieži. Skābes, vienkārši skatoties, ir vielas ar molekulāru uzbūvi, kas ūdenī disociējot veido ūdeņraža H+ jonus.

Skābēm ir arī definīcija:

„Skābes ir saliktas vielas, kas sastāv no skābju atlikumiem un ūdeņraža atomiem, kas spēj aizvietoties vai apmainīties ar metāliskiem elementiem un veidot sāļus.”

Vispārīgi varam to pierakstīt šādi: HnX

Tātad tik tālu mēs būtu tikuši skaidrībā, bet ir vēl pāris nianses – skābju iedalījumi:

Pēc stipruma:

• Stipras skābes
• Vidēji stipras skābes
• Vājas skābes 

Pēc sastāva:

• Skābekli saturošas skābes
• Skābekli nesaturošas skābes

Pēc vērtības:

• Vienvērtīgas skābes
• Divvērtīgas skābes
• Vairākvērtīgas skābes

Pēc gaistamības:

• Gaistošas skābes
• Negaistošas skābes

Pēc stabilitātes:

• Stabilas skābes
• Nestabilas skābes

Skābju ķīmiskās īpašības:

Iedarbojas uz indikatoriem (universālindikators, metiloranžš, violetais lakmuss.)

Skābes reaģē ar metāliem, kuri metālu aktivitātes rindā ir pirms ūdeņraža.

Reaģē ar bāziskajiem oksīdiem, hidroksīdiem utt.