Slāpekļa aprite dabā

Augi un dzīvnieki gaisa slāpekli uzņemt nevar, taču to spēj saistīt augsnes baktērijas, kā arī gumiņbaktērijas, kas mājo uz tauriņziežu (āboliņa, zirņu, lupīnas u. c.) saknēm. Tās gaisa slāpekli pārvērš amonija sāļos. Nitrificējošo baktēriju darbības rezultātā augsnē veidojas slāpekļskābe. Nedaudz slāpekļskābes veidojas negaisa laikā un tādējādi kopā ar lietu nonāk augsnē.

N2 + O2 2NO
2NO + O2 2NO2
4NO2 + 2H2O + O2 4HNO3

Ūdenī šķīstošos amonija sāļus un nitrātus augi uzņem ar sakņu sistēmu un sintezē aminoskābes un olbaltumvielas. Dabā procesi, kuros augsnē nonāk slāpeklis, līdzsvarojas ar tiem procesiem, kas izraisa slāpekļa zudumu. Olbaltumvielām trūdot, veidojas amonjaks, no kura atkal tiek sintezētas olbaltumvielas. Taču denitrifikācijas baktēriju ietekmē, kā arī degšanas procesos daļa no slāpekļa savienojumiem pārvēršas par N2. Diemžēl cilvēka darbības rezultātā šīs līdzsvars tiek traucēts, un slāpekļa daudzums augsnē samazinās. To atjauno ar kūtsmēsliem un minerālmēslojumu.

Par piemēru mēs varam ņemt naudu. Mamma katru mēnesi saņem algu, viņa aiziet uz apģērbu veikalu un iztērē tur daļu savas algas, savukārt šī nauda, ko viņa ir iztērējusi veikalā nonāk pie veikala īpašniekiem, kuri to iztērē jaunas preces iegādei un darbinieku algām utt.. To sauc par naudas apriti.

 

Modeļi:
Slāpekļa aprite dabā Reitings: 8 Skatījumi: 2713 +

Autors: Anonīms Klase: -