Ja ņem lielu galerta vai želejas kluci un to vienreiz pagrūž, tad tas kādu laiku svārstīsies. Ja tas apstājas, to var pagrūst vēlreiz un notiks tas pats. Tad arī var izmērīt, ka minūtē vienmēr būs viens un tas pats svārstību skaits.

Ja ņem mazu galerta vai želejas pikuci, tad tas izskatīsies pēc drebēšanas, jo tas minūtē izdara daudz vairāk svārstību. Protams, katru minūti šis svārstību skaits būs vienāds. Tas pats notiek, ja garā vai īsā diegā iekarina zīmuli un iesvārsta. Viss noslēpums ir katra svārsta īpašībās.

Protams, galertu var piespiest svārstīties ar lielāku frekvenci, bet tad tas visu laiku ir jāgrūsta, jo citādi tas atgriezīsies pie tās pašas frekvences, kas bija to pagrūžot vienreiz. Tā frekvence, ar kādu svārsts svārstās bez piepalīdzības (izņemot sākuma grūdienu), tiek nosaukta par pašsvārstību frekvenci.