Transformators ir ierīce, kas pārveido maiņspriegumu, nemainot tā frekvenci.
Vienkāršu transformatoru veido uz
feromagnētiska materiāla serdes uztīti divi izolētu vadu tinumi. Transformatora
darbību nosaka elektromagnētiskās indukcijas likums. Ja vienā no tinumiem plūst
maiņstrāva, tad pa feromagnētisko serdi abus tinumus caurtver
laikā mainīga magnētiskā plūsma ф. Tādēļ otrā tinumā inducējas laikā
mainīgs elektrodzinējspēks e, un ja to pievieno patērētājam, pa to plūst
maiņstrāva.
Transformatora tinumu ko pieslēdz elektroenerģijas avotam sauc pat
primāro tinumu, bet ko pieslēdz patērētājam- par sekundāro tinumu. Sekundārie
tinumi var būt vairāki.
Spolē radušais elektrodzinējspēks ir
proporcionāls tās vijumu skaitam. Pieņemsim, ka transformatora primārajam
tinumam ir N1, bet sekundārajam N2 vijumu. Ja atsevišķā vijumā inducētais efektīvais
elektrodzinējspēks ir ε , tad kopējais elektrodzinējspēks primārajā tinumā
ε1=N1 ε, bet sekundārajā tinumā ε2 =N2 ε. Abu elektrodzinējspēku attiecību sauc par
transformācijas koeficientu.
Ievietojot tajā elektrodzinējspēku izteiksmes, iegūst, ka
transformācijas koeficientu nosaka vijumu skaita attiecība transformatora
primārajā un sekundārajā tinumos: