Transformators ir ierīce, kas pārveido maiņspriegumu, nemainot tā frekvenci.

Vienkāršu transformatoru veido uz feromagnētiska materiāla serdes uztīti divi izolētu vadu tinumi. Transformatora darbību nosaka elektromagnētiskās indukcijas likums. Ja vienā no tinumiem plūst maiņstrāva, tad pa feromagnētisko serdi abus tinumus caurtver laikā mainīga magnētiskā plūsma ф. Tādēļ otrā tinumā inducējas laikā mainīgs elektrodzinējspēks e, un ja to pievieno patērētājam, pa to plūst maiņstrāva.

Transformatora tinumu ko pieslēdz elektroenerģijas avotam sauc pat primāro tinumu, bet ko pieslēdz patērētājam- par sekundāro tinumu. Sekundārie tinumi var būt vairāki.

Spolē radušais elektrodzinējspēks ir proporcionāls tās vijumu skaitam. Pieņemsim, ka transformatora primārajam tinumam ir N1, bet sekundārajam N2 vijumu. Ja atsevišķā vijumā inducētais efektīvais elektrodzinējspēks ir ε , tad kopējais elektrodzinējspēks primārajā tinumā ε1=N1 ε, bet sekundārajā tinumā ε2 =N2 ε. Abu elektrodzinējspēku attiecību sauc par transformācijas koeficientu.

Ievietojot tajā elektrodzinējspēku izteiksmes, iegūst, ka transformācijas koeficientu nosaka vijumu skaita attiecība transformatora primārajā un sekundārajā tinumos: