Piemēram, iedomāsimies cilvēku, kuram ir tuvredzība un viņš nolemj iet pastaigāties pa mežu. Tālumā cilvēks redz perfekti, bet tuvumā mēdz neredzēt pat lielas lietas. Viņš iet taisni, nepamana tuvumā esošo bedri un iekrīt tajā, lai gan tālumā esošo egli viņš skaidri redz. Tas tāpēc, ka paralēlie stari fokusējas pirms tīklenes un rezultātā attēls izplūst un cilvēks nepamana bedri.