Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem. Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos (380 - 200 nm) un tālajos (200 - 10 nm), jeb vakuuma UV staros, jo tos absorbē gaiss.

Fotomateriāli (fotofilma) un fotodiodes ir jutīgi pret UV starojumu. Ultravioleto starojumu izstaro Saule, taču lielākā daļa no tā līdz Zemes virsmai nenonāk- to absorbē atmosfēra. Absorbcija atmosfērā palielinās, samazinoties viļņa garumam. Ultravioleto starojumu var iegūt arī dzīvsudraba gāzizlādes spuldzēs.

Vasarā saulainās dienās var ļoti labi nosauļoties. Tad jau tādu pašu efektu vajadzētu panākt arī mājas apstākļos pie galda lampas. Kādēļ tas tā nenotiek? Jo gaismā ko izstaro galda lampa nav ultravioletā starojuma, kas rada nosauļošanās efektu.

Izrādās, ka ir tāds krāsotājs, kas ar savu otu krāso tik ātri, ka var paspēt nokrāsot pat garāmbraucošu Ferrari.

Modeļi:
Ultravioletais starojums Reitings: 0 Skatījumi: 1050 +

Autors: Anonīms Klase: -