Mazajā starpbrīdī Bellas kundze strīdējās ar Vildes kungu par to, vai viņiem ir jāzina, ko grāmatvedis dara vai nē. Vildes kunga argumenti bija, ka kaut kādā līmenī tomēr ir jāsaprot, kas tur notiek, jo, piemēram, atnāks revidenti, sāks visu ko prasīt un tu kā muļķis neko nesaproti, kāpēc tieši to, vai tas ir vai nav svarīgi, varbūt tev liksies, ka šādi tādi dokumenti vai darbi ir atliekami, jo citi svarīgāki, bet pēc laika atceries revidentu jautājumus un tu sapratīsi cik “nesvarīgi” tie bija. Bellas kundze pamazām sāka piekrist, ka drusku tomēr ir jāzina, bet tikai intuitīva priekšstata veidā. Nodarbība turpinājās ar Jura skaidrojumu pārbaudei ar jocīgu nosaukumu, kas attiecas uz uzņēmuma tālāku darbības turpināšanu. Viņš negribēja aizskart kādu no klātesošiem uzņēmējiem, taču piemēru vajadzēja, tāpēc uz vietas izdomāja uzņēmumu “Tab-tab”, kas tirgojās ar tabaku kioskā uz stūra (uzņēmuma vienīgais bizness ir tabakas tirgošana un vienīgais nekustāmais īpašums ir pats kiosks). Revidents, apskatot “Tab-tab” gada pārskatu, redz, ka “Tab-tab” domā darboties arī nākamgad, taču viņam ir jāpārbauda vai tas ir iespējams. Kārļonkulis tūlīt sāka jautāt vai “Tab-tab” var uzskatīt par tādu, kas beigs darboties, jo tam taču pieder kiosks labā vietā? Juris sāka pacietīgi skaidrot, ka “Tab-tab” parādi par preci var būt tādi, ka tos nevar segt pat pārdodot kiosku, ka zinošais direktors ir aizgājis un citu tādu dabūt nevar, ka kiosks ir vēl nenomaksāts, jo pirkts uz kredīta utt. Auditorija visi kā viens māja ar galvām, ka tas nu tā var būt. Juris turpināja, ka vadība var būt arī pārliecināta, ka “Tab-tab” strādās arī nākamgad un tā arī veido gada pārskatu, taču revidenta darbs ir neticēt un uzskatīt “Tab-tab” vadības pārliecību tikai par pieņēmumu, kuru ir jāpārbauda. Ir virkne dažādu ziņu un datu, kuru konkrētas vērtības ir vai nu “Tab-tab” (arī citu uzņēmumu) vājuma – riska pazīmes vai stipruma pazīmes. Ir finansiālas pazīmes, ar biznesu saistītas pazīmes un vēl speciāli nesauktas pazīmes. Piemēram, “Tab-tab” ir aizņēmies tik daudz naudas uz tik īsu laiku, ka nekādi darbojoties un pat pārdodot kiosku nevar atdot laikā, kas praktiski nozīmē bankrotu, ja vien parādi nav pie pašiem “Tab-tab” īpašniekiem, kuri tos termiņam beidzoties neatprasīs. Piemēram, uz ar biznesu saistītām pazīmēm attiecas atņemta licence tirgot tabaku, jo ir tirgotas kontrabandas cigaretes, tāpēc tālākais “Tab-tab” liktenis var būt savādāks nekā īpašnieku pārliecība, uz citām pazīmēm attieksies tiesu darbi pret “Tab-tab” par pirmskioska grēkiem, kur spriedums sagaidāms lielu ciparu izskatā par sliktu “Tab-tab”. Protams, pazīmes vēl neliecina par to, ka ar “Tab-tab” ir cauri, jo var būt arī pazīmju nepatikšanas neitralizējošas iespējas vai pasākumi, tādi kā kredītu termiņu pagarināšana un procentu samazināšana, cits, lētāks cigarešu vairumtirgotājs u.c.. Tas viss ir revidentam jāņem vērā. Bellas kundze ieteicās, ka bez atklātas uzņēmuma darbības vēl var būt aizklāta, piemēram, kioskniekam tiek maksāta daudz lielāka summa nekā darba līgumā uzrādītā. Juris šo jautājumu dziļāk pētīt negribēja, taču vēlreiz atgādināja, ka revidentam daudzas uzņēmuma un iestādes vadības pārliecības ir no sākuma jāuzskata par pieņēmumiem, kurus ir jāapstiprina vai jāapgāž.
