18.gs. Antuāns
Lorāns Lavuazjē pētīja
degšanas procesus un apšaubīja flogistona teorijas
pareizību. Viņš novēroja: ja metālu karsē gaisa klātbūtnē, tad metāla masa
pieaug. Lavuazjē saviem tālākiem eksperimentiem
izmantoja slēgtu trauku (retorti), kurā karsēja metālu un svēra pirms un pēc
eksperimenta. Veicot tālākus eksperimentus, Lavuazjē
novēroja, ka metāla masas pieaugums ir tieši saistīts ar gaisa masas
samazināšanos traukā. No tā viņš secināja, ka sadegšana ir metāla savienošanās
ar gāzi no gaisa. Lavuazjē eksperiments pierādīja,
cik liela nozīme zinātnē ir precīzam eksperimentam. Lavuazjē
eksperimenti pierādīja, ka flogistons neeksistē un
lika pamatus likumam, ko mēs šodien pazīstam kā masas nezūdamības likumu.