18.gs. Antuāns Lorāns Lavuazjē pētīja degšanas procesus un apšaubīja flogistona teorijas pareizību. Viņš novēroja: ja metālu karsē gaisa klātbūtnē, tad metāla masa pieaug. Lavuazjē saviem tālākiem eksperimentiem izmantoja slēgtu trauku (retorti), kurā karsēja metālu un svēra pirms un pēc eksperimenta. Veicot tālākus eksperimentus, Lavuazjē novēroja, ka metāla masas pieaugums ir tieši saistīts ar gaisa masas samazināšanos traukā. No tā viņš secināja, ka sadegšana ir metāla savienošanās ar gāzi no gaisa. Lavuazjē eksperiments pierādīja, cik liela nozīme zinātnē ir precīzam eksperimentam. Lavuazjē eksperimenti pierādīja, ka flogistons neeksistē un lika pamatus likumam, ko mēs šodien pazīstam kā masas nezūdamības likumu.