Ja salīdzina dažādus sakaru veidus, visātrāk nodot informāciju varam pasakot. Nedaudz lēnāk ir pazvanīt, bet vēl lēnāk ir nosūtīt vēstuli. Laiks, kas nepieciešams informācijas nodošanai ir pretestība, bet, par cik runājot mēs informāciju nododam uzreiz, tad saruna ir supervadītspēja.

Skolnieku bars stāv gaitenī viens no otra izstieptas rokas attālumā. Viņiem nav ļauts izkustēties no vietas. No viena gaiteņa gala uz otru var pārsūtīt zīmītes, ko nodod no rokas rokā. Ja skolnieki var kustēties, locīties, sarunāties, tad zīmītes tiek reizēm mazliet aizturētas, un to nodošana nenotiek tik precīzi. Šādu haosu, kas traucē zīmīšu nodošanu, sauc par pretestību. Ja mēs skolniekus „iestīvinam” tā, ka zīmīšu nodošana notiek pavisam precīzi bez jebkādas kavēšanās, to sauc par supervadāmību.